Prese - karavīru morālo spēku vairotajā

Ceturtdiena, 9.sept., 43.g. 2.lpp
 

Latviešu leģiona ģenerSlinspektora ģenerālleitnanta Bangerska aicinājumam sekojot, galvas pilsētas preses vadošie, darbinieki otrdienas vakarā pulcējās Virsnieku klubā. Viņus sagaidī-ja un apsveica ģenerālinspektors ar sava Štāba virsniekiem - štāba priekš-nieku plkv. Plensneru, kultūras un aizgādības daļas priekšnieku plkv. Zeni-ņu, preses nodaļas priekšnieku plkv.-ļtn. Grapmani, aizgādības virsnieku kpt. Ziemeli un adjutantu kāpt. Medni. Klāt bija leģiona divīzijas komandieris ģenerālmajors grāfs f. Piklers-Burghauss (Puckler-Burghaus), divī-zijas kājnieku priekšnieks plkv. Silgailis, divīzijas štāba nod. priekšnieks kpt. Geilings (Geiling) un citi divīzijas vadī-bas virsnieki un ģenerālkomisāra propagandas šefs Dreslers (Dressler). Uzrunājot preses pārstāvjus, ģenerālleitnants Bangerskis norādīja:
 

«Lietišķa uzmanība un atsaucība, kā-du līdz šim prese un propaganda veltī-jusi kā pirmajiem latviešu cīnītājiem frontē, tā tagad leģionam, man bija galvenais pamudinājums pulcināt no vienas puses leģiona vadības pārstāvjus, bet no otras - mūsu galvas pilsētas preses un propagandas darbiniekus līdz ar augstākās vācu militārās un civilās varas preses pārzinātājiem.» Tālāk ģenerālinspektors sacīja: «Mēs, karavīri, piešķiram ārkārtīgi lielu nozīmi presei un propagandai, un augsti vērtējam un cienām darbu, ko jūs veiciet šajā lielajā vēsturiskajā cīņā pret cilvēces lielāko ienaidnieku - boļševismu. Šajā nozīmē ari Latviešu leģions pavairojis savu ieroču krājumu, jo, pateicoties grā-fa Piķiera ierosinājumam un ģenerāļa Jekelna pavēlei, es, kā leģiona ģenerālinspektors, esmu pārņēmis frontes laikraksta «Daugavas Vanagi» izdošanu un sveicu še «Daugavas Vanagu» redakciju pilnā sastāvā. Latviešu leģiona vārdā pateicos līdzšinējiem «Daugavas Vanagu» izdevējiem Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta direktora Unāma personā par lielo darbu, kas līdz šim veikts šī laikraksta izdošanā. Arī laikraksta redakcijai par līdz šim veikto pateicos tanī pārliecībā, ka arī uz priekšu mēs ar lepnumu un gandarī-jumu varēsim laist tautā savu frontes laikrakstu. Šai sakarā man patīkami veltīt atzinības vārdus ari Austrumzemes bruņoto spēku pavēlnieka, Austrumzemes reichskomisāra un ģenerālkomisāra pārstāvjiem un lūgt viņus neliegt ari turpmāk savu atbalstu mušu karavīru kulturālo prasību apmierinā-šanā. Ar tādu pašu lūgumu es griežos pie visiem klātesošiem, pateicīgi uzsvērdams viņu līdzšinējo pretimnākšanu mūsu vajadzībām. Deutsche Zeitung im Ostland», «Tēvija», «Laikmets» un «Junda» arvien atraduši savās slejās vietu Latviešu leģiona dzīvei, par ko redaktoriem mans sirsnīgais paldies. Par nožēlošanu man šoreiz nebija iespējams sapulcināt še visus Latvijas preses pārstāvjus, bet es ceru, ka ari tam reiz pienāks laiks.»
 

Pakavējoties pie Latviešu leģiona un preses ļaužu sadarbības nākotnē, ģenerālinspektors redaktoriem un līdzstrādniekiem lika pie sirds šādu atziņu: Frontes cīnītāju atbalstīšanai iespiestā vārda veidā ir tik ārkārtīgi liela nozī-me, kādu mēs te, drošā aizmugurē atrazdamies, nemaz nevaram iedomāties, «Jūs paši zināt, ka Eiropas tautu cīnī-tāji savā attīstībā atrodas uz tāda kultūras līmeņa, kur garīgās prasības ir tikpat svarīgas kā prasības pēc dieniš-ķās maizes. Šīs garīgās prasības apmierināt ir arī viens no jūsu uzdevumiem. Man sevišķi jāpasvītro, ka nekad nedrīkst aizmirst cīņās cietušos karavīrus un kritušo tuviniekus, kas ceļā uz galīgo uzvaru nesuši vislielākos upurus. Tiem visvairāk nepieciešams atbalsts un mierinājums. Ir daudz jautājumu, kuros prese mums, karavīru vadītājiem, var nākt talkā karavīru morālo spēku vairošanā. Lai būtu pieminēta kaut vai pretalkohola propaganda, kurā presei arvien būtu sakāms savs vārds. Galvenais, protams, ir, un paliek pareizas garīgas stājas uzturēšana tautā lai garīgais spēks, kas plūst no dzimtenes uz fronti, tiešām būtu tāds, kādu prasa pārdzīvojamais laikmets. Šodien vairāk kā jebkad agrāk mēs varam apgalvot, ka morālais spēks un stiprums būs tas, kas izšķirs lielās cīņas iznākumu, kurā arī mēs, latvieši, esam iestā-jušies kopā ar visām citām kultūras tautām Eiropā. Esmu pārliecināts, ka saites, kas vieno fronti un aizmuguri, ar jūsu palīdzību stāvēs stipri līdz tai dienai, kad mūsu karavīri, uzvaras vainagoti, atgriezīsies savās dzimtenes sētās. Ari spalvas un zobena brālība tad būs guvusi savu cēlāko piepildījumu.» Departamenta direktors Ž. Unāms kultūras un preses darbinieku vārdā ģenerālleitnantam Bangerskim pateicās par laipno ielūgumu. Mes dzīvojam tā-dā cīņu laikmetā, kāds vēsturē vēl nav bijis. Cilvēcība tagad cīnās pret zemcilvēcību, kultūra pret nekultūru. No šīs cīņas atkarāsies, vai mēs pastāvēsim, vai arī ar paceltiem karogiem iesim bojā. Latviešu tauta vienmēr cīnījusies par savu brīvību un patstāvību. Šodien šī cīņa iemiesota Latviešu leģionā. «Jūs, ģenerāļa kungs, esiet šīs latviešu tautas cīņas un nākotnes cerību simbols,» teica runātājs. «Dziļā pateicībā par visu, ko jūs esat darījuši Latviešu leģiona izveidošanā, mēs - kultūras un preses darbinieki apsolāmies vienmēr sekot jūsu norādījumiem un netaupīt spēkus un pūles lielas cīņas turpināšanai līdz tai dienai, kad mūsu cerības kļūs par īstenību.»
 

Ģenerālinspektoram par atzinību un turpmākās sadarbības norādījumiem pateicas arī Vācu ziņu biroja pārstāvis Dr. Vinters, bet nezināmo frontes cīnī-tāju, kas austrumu kara laukos stāv par Eiropas drošību un brīvību, aicināja atcerēties «Deutsche Zeitung» galv. red, Michels. Savstarpējās pārrunās un domu izmaiņā preses darbinieki kopā ar leģiona vadības augstākiem virsniekiem pavadīja dažas stundas, rodot jaunus ierosinājumus mūsu tautas un karavīru kopējiem centieniem.
 

Sākums