|
Nacionālsociālisma nodibinātājs
Pirmdiena, 20.apr. 42.g. 1.lpp
Priekš 53 gadiem Braunavā piedzima vīrs, kas ieņem ievērojamāko vietu
jaunlaiku pasaules vēsturē. Ar Ādolfu Hitler'u kā valstsvīru un karavadoni
nedalāmi saistās arī viņa rakstnieka, runātāja un domātāja darbs. Kā cilvēks,
kas nešaubīgi tic ideāliem un neapstājas nekādu šķēršļu priekšā, lai sekotu
tiem kas nebaidās lauzt gadusimte-ņiem vecas konvencionālas normas
sabiedriskajā iilozolijā un veselu pasaules daļu uzrauj kājās kā strauju un
karstasinīgu zirgu - Ādolfs Hitler's ir viena no pavisam lielajām personībām,
ir vadonis, kādi cilvēcei tiek dāvāti tikai reti, pa ilgiem laika sprīžiem.
Nevienai grā mātai pēdējos simts gados nebija tik revolucionizējoša loma, kā
„Manai cī-ņai". Neviena poŠlitiska kustībā tā neaizrāva zemes un tautas, ka
nacionālsociā-lisms. Kad ievainotais, no kodīgajām gāzēm gandrīz akls
kļuvušais pasaules kara diž-kareivis nolēma kļūt par politiķi - viņš savām
gara acīm skatīja tikai atjaunotu, laimīgu, spēku un līdz ar to godu
atguvušu Vācijas valsti. Taču pasaules likteņi kopš tā laika iegājuši
sliedēs, kas nepielūdzami ved uz galējām konsekvencēm. Mcs paši esam
piedzīvojuši, ka komunisms neapmierinā-jās ar iespēju darīt „laimīgu" krievu
tautu, bet ar pirmo iespēju meklēja pēc jauna laupījuma aiz savām robežām.
Un demokrātiskie ekspluatātori jau tagad kalkulē, ka uzvaras gadījumā tie
pārtaisītu pēc savas modes un vajadzības nevien visu Eiropu, bet pat visu
pasauli. Tādos apstākļos nacionālsociālisms tagad nozīmē glābiņu nevis
Vācijai vien, bet gan katrai zemei, kas vien grib paglābties no boļševikiem
un viņu sabiedroto ķetnām. Tagadējais kaiš it kā iesākās teritoriā-lu strīdu
un nacionālu pārestību dēļ. Ta-ču Likteņu Lēmējam ir bijušas padomā daudz
augstākas lietas, kad viņš lika aizdegties pirmām kara ugunssārtam. Nu
gigantiskā cīņa vairs nerit tikai par ģeogrāfiskiem lielumiem - tā ir
pasaules uzskatu sadursme, pie tam uz dzīvību un nāvi. Ne Dancigas un Poļu
koridora jautājumu tagad izšķir, bet gan cilvē-ces zelšanu vai nīkšanu uz
sin gadu. Tādēļ mums jāpazīst mācība, ko radīju vns, kura dzimšanas dienu
šodien atzīme pasaules prese. Ar savu vareno intuīciju, kas kā zibens stars
apgaismoja nākotni par gadu desmitiem uz priekšu, Ādolfs Hitler's nojauta,
ka polītikā ejami pavisam jauni ceji. Un tas notika laikā, kad vairums kara
dalībnieku pēc miera noslēgšanas pēc Iespējas ātrāk atgriezties pie vecajām
ērtībām un ieradumiem! Nāci nui pirmais praktiskais mērķis, l>i-:/, šaubām,
bija pazemotās un novājinātās Vācijas atjaunošana godā un spēkā. Ādolfs
'Hitler's saprata, ka no uZvan Ui gaidīt žēlastību, ka nekādas valstu
solidaritātes nebūs, ka aiz rktu un Tautu savienības
,,.. av.uditiiām Ādolfa Hiiler'a nacionālsociālistiskās Vācijas kultūras
jaunceltnēm - jaunais mākslas nams MinChenē. Foto «Tēvija» oichivi maskas
notiks nežēlīga maksājumu pi dzīšana un kara zaudētāja saimniecisk
izmantošana. Viņš zināja, ka valstij spēks nodrošina godu un nevis otrādi.
Tādēļ Ādolfs Hitler's nolēma cīnītie Vācijas spēka atjaunošanu.
Bet kā to panākt? Ādolfs Hitler's saprata, ka tauta ir dzīvs organisms un ka
tādēļ valsts var pastāvēt un stipra būt tikai uz nacionāliem pamatiem. Tādēļ
viņš sludināja tautiskumu laikā, kad augstu vilni sita marksistu
prettautiskā aģitācija un izplatījās brīvmūrnieku viltīgie starptautiskie
sakari. Kvē-las dzimtenes mīlestības mudināts, Ādolfs Hitler's nebaidījās
pieteikt visasāko cīņu internacionālistiem, kaut gan to rokās bija nauda un
vara, valsts amati un pat sabiedriskā doma. Ādolfs Hitler s zināja, ka sī
atjaunotā nacionāla kustība nedrīkst būt aizspriedumaina, vecmodīga virziena
izpaudums, bet ka tai tiešām jāpievelk plašas masas, vispirms strādnieki.
Tātad, šai kustībai jābūt reizā sociālai, lai jāgādā par sabiedriskās
taisnības realizēšanu. Ādolfa Hitler'a možais gars neatkāpjas šķietamo
pretrunu priekšā (pēc tā laika jēdzieniem nacionālismu un sociālismu
uzlūkoja par pretējiem politiskiem virzieniem). Lai darītu galu katrām
šaubām, viņš deklarē: «Nacionāls un sociāls ir divi identiski jēdzieni" (runā
priekš 20 gadiem, 1922. g. 12. aprīlī).
Ādolfam Hitler'am izdevās radīt masu kustību. Šī kustība nebija sociāla
tikai vārdos, bet tā sprauda mērķi gādāt par tautas plašāko aprindu, tātad
vienkārša darba darītāju labklājību.
.Mana cīņa", kas sarakstīta apcietinā-jumā nacionālsociālisma kustības
sākumā, ir pilna rūgtas ironijas par tā . saucamajiem pilsoniskajiem
politiķiem, kas, saukdamies par nacionālistiem, aizver acis sociālo prasību
priekšā. Ādolfs Hitler's ir atzinis, ka 20. gadusimtenī cilvēces laimīga
eksistence vairs nav do mājama bez sociālisma, bez valsts gādī-bas un
kontroles pār visiem un katru, bez tautas kopīgas saimniecības un lielo
materiālo diferenču izlīdzināšanas.
Bet Ādolfa Hitler'a ģeniālais nopelns ir tas, ka viņš pirmais atrada un
parādīji M.upību starp sociālismu un marksisma. Kamēr sociālisms ir ideālu
pilna un veselīga kustība, - marksisms ir žīdu izgudrojums tautu organismu
sagraušanai un židu pasaules varas nodibināšanai. Sociālistes uzbūvē un
atbrīvo, marksisms iznīcina un iekaļ cilvēkus vergu ķēdēs, ka to redzam
marksisma citadelē - Padomju savienība.
„Es gribēju kļūt par marksisma uzvarētāju. Es šo uzdevumu atrisināšu, *
Ādolfs Hitler's teica savā gala vārdā Minchenes „tautas tiesas" priekšā
1924, g. 27. martā. So apņemšanos piepildīt - tā ir vācu tautas Vadoņa lielā
sūtība.
Lai sargātu lielos nacionālos un sociā-los mērķus, nepielika tikai ar
teorētiskām atziņām un saimnieciskiem soļiem, kurus Ādolfs Hitler's
realizēja, kad valsts vara nonāca viņa rokās. Vajadzēja nokāpt pie
dziļākajiem avotiem, „pie mā-tēm", kā Gēte saka savā „Faustā". Šie dziļākie
avoti vird tautas asinīs. Tikai ar likumu nodrošinot tautas asiņu tī-rību,
bija iespējams godā celt un izvērtēt āriskā cilvēka cēlās īpašības, iedot
tautai to spēku, kas ir pamats katrai kultūrai un civilizācijai. Otrs
nacionālisma pamatojums meklējams zemē, kuru Ādolfs Hitler's no nedzīvas
mantas, kā viņa figurē romiešu tiesīMs, padarīja par zemnieka brīvības un
tautas veselīgas attīstības nodrošinātāju.
Kad no septiņiem vīriem nacionālsociā-listu partijas biedru skaits pieauga
simtos, tūkstošos, desmittūkstošos un miljonos, tad vācu tauta sos principus
pie-. un apstiprināja par saviem. Atbrī-vojoties no žldisma, marksisma un
liberālās saimnieciskus patvaļas un izmantošanas, tā sadragāja Versaļas
līgumu un atguva godu un brīvību arī uz ārieni.
Bet pretvaras, ko apkaroja' Ādolfs Hitler's, nepazīsi tēvijas, tās ir
starptautiskas. Zīdi, marksisli un kapitālisti vēl vairāk 0 obeifa un
izaicināja to pēdēja, izšķirīgā karā, kuru Ādolfs Hitlers ved, būdams
sabiedrots ar itāļu un japāņu tautām, kas līdzīgā kārtā meklējušas un
atradušas atdzimšanu savos dziļākajos nacionālajos pamatos.
Cilvēces liktenis atkarīgs no sīs grandiozās, nekad agrāk nepiedzīvotas
cīņas iznākuma. Neiedomājams chaoss un posts pārņemtu Eiropu tin pasauli, ja
tā par jaunu nonāktu slepkavīgo, atriebīgo izsūcēju - necilvēku varā.
Tādēļ visa pasaule aiztin elpu to kauju priekšā, kas tagad nāks. Ari ,
latviešu tauta sula goda dienā sveicienu drosmī-gajam Vadonim, visu pozitīvo
spēku ce-L. Ādolfs Hitler's savu karavīru vidū. Foto ..Hafimann.
Ka visas nozares, AdoU s Hitlers sevišķu vērību rclll celtniecībai. U\ ma
Ādolfs Hitler's pārbauda kādu celtniecības plānu. No grāmatas Unser Fuhrer.
|
