Arkls un šķēps garantē uzvaru

Trešdiena, 6.okt., 43.g. 1.lpp. Kurzemes vārds
 

Reichsministra Dr. Gebelsa runa Pļaujas svētku svinīgajā aktā

Reichsministrs Dr. Gebelss savas runas ievadā konstatēja, ka vācu tautas pārtikas politikas stāvoklis atšķirībā pret to, kāds tas bija 1918. gadā, kad ienaidnieks vācu tautu ar badu nospieda ceļos, tagad, piektā kara gada sākumā, atrodas uz stingriem pamatiem. Pateicoties visiem vācu zemniekiem un to vadībai, ir izdevies vācu tautu atbrīvot no smagām rūpēm, tā ka tai arī piektajā kafa gadā nebūs jācieš bads. Maize un ieroči, tā ministrs turpināja, ir nepieciešamais priekšnoteikums sekmīgai kara vešanai. Tāpat kā vācu zemnieks rūpējas par maizi, tS vācu strādnieks rūpējas par ieročiem. Ja ienaidnieks domā, ka ar gaisa karu un civiliedzīvotāju terrorizēšanu varētu iznīcinoši sagraut vācu bruņošanās rūpniecību, tad tas, kā to uzsvēra Dr. Gebelss, pretiniekam nekādā ziņā nav izdevies.
 

Dr. Gebelss savas runas turpinājumā aplūkoja vācu tautas noskaņojumu tagadējā laikā un paskaidroja, ka Vācijas ienaidnieki ļoti maldās, ja tie domā, ka atsevišķi nomaļus gājēji Vācijā būtu uzlūkojami kā nopietni vērtējama kara opozīcija. Ministrs teica burtiski: «Nacionālsociālistiskā Vācijā kara opozīcija neeksistē». Ja Londonā un Vašingtonā kāds nododas maldīgām cerībām pēc 25. jūlija arī Vācijā, sekojot Itālijas paraugam, veikt Badoljo eksperimentu, lai nospiestu vācu tautu ceļos un lai tai uzstādītu vēl smagākus kapitulācijas noteikumus, tad šī bērnišķīgā cerība balstās uz gluži nepareizu vācu varas apstākļu, gribas un vācu tautas apņēmības novērtējumu.
 

Šinī sakarā ministrs burtiski turpināja: «Valsts priekšgalā vispirmā kārtā stāv Vadonis, bet nevis nodevīgs karalis. Vācija ir republikāniskas vadības valsts. Otrkārt, vācu armijā nav neviena karavīra,, vienalga, augsta vai zema, kurš gļēvo padošanos stādītu augstāk par godu un, treškārt, vācu tauta politiski ir pārāk nobriedusi un pilngadīga, lai pēc 1910. gada rūgtās mācības vēlreiz ļautu sevi pievilt ar savu ienaidnieku liekulī-giem meliem».
 

Savas runas turpinājumā reichsministrs aplūkoja dažus tagadējā kara aktuālus jautājumus. Runājot par gaisa karu, Dr. Gebelss starp citu paskaidroja: «Ja pagājušās nedēļās dažreiz varēja likties, ka ienaidnieka gaisa terrors būtu mazliet mazinājies, tad tomēr, neraugoties uz šo faktu, arī nākotnē var domāt par gaisa uzbrukumiem. Daži no izpalikušajiem uzbrukumiem izskaidrojami ar laika apstākļiem, jo Šinī gada laikā pagaidām nav iespējami lielāku vienību ielidojumi.
 

No otras puses, ir droši, k* vp>u militārā aizsardzība pēdējā laikā tik ievērojami pastiprināta un uzlabota, ka tā ienaidniekam, - viņš pats to uztrauktās preses debatēs tagad atklā-ti atzinis, - nodara ārkārtīgi lielus zaudējumus. Tā zaudējumi kļuvuši arvien lielāki. Nākotnē tie pieaugs arvien vairāk. Reiz pienāks brīdis, kad panākumi, salīdzinot ar iesaistītiem cilvēku un materiālu līdzekļiem, nebūs nekādā samērā.
 

Tas, ka gaisa kafš Vācijai sagādā lielas grūtības, - aizrādīja reichsministrs, - nav apstrīdams. Bet šīs Reichsministra Dr. Gebelsa runas nobeigums (Sākums 1. lpp.) grūtības gan ir pavisam citā laukā, nekā to apgalvo ienaidnieks. Katrā ziņā ienaidnieks vācu bruņošanās produkcijai nenodara nekādus zaudējumus, kas varētu nopietni apdraudēt tālāku uzvarām vaiņagotu kara turpinājumu.
 

Runājot par atmaksu ienaidnieka gaisa terroram, reichsniinistrs paskaidroja, ka viņš saprotamu iemeslu dēļ varot teikt tikai to, ka angļi liktenīgi maldās, ja tie domā, ka šeit lieta grozās ap retorisku vai propagandisku sauksmi, aiz kuras nav īstenības. Reichsministrs teica burtiski: «Kādā dienā Anglija šo īstenību mācīsies pazīt. Angļu tauta tad par to varēs pateikties savai valdībai. Par šo tematu es negribu teikt vairāk, nekā tas ir noteikti nepieciešams. Bet lai nedomā, ka mana atturība ir vājuma vai nedrošības pazīme. Angļu un amerikāņu koki neaugs debesīs, par to gādās mūsu vācu techniķi, izgudrotā-ji, inženieri un strādnieki.» Iztirzājot, zemūdeņu karu, Dr. Gebelss paskaidroja,, ka angļi un amerikāņi maldās, ja tie domā, ka zem-ūdeņu kara briesmas ir pārvarētas. Zemūdeņu karš kādā vairs ne visai tālā dienā atkal savā agrākajā lielumā nostāsies angļu un amerikāņu priekšā. Arī šeit vācu technika nav atsacījusies no cīņas, bet gan gluži pretēji. Ienaidniekam nav iemesla novērtēt vācu nolūkus un iespējas zemūdeņu karā pārmērīgi zemu.
 

Par kafu austrumos ministrs konstatēja, ka vācu armijai ir pietiekami daudz aizsardzības spēku, lai karojo-šo boļševismu turētu sasaistītu viņa paša teritorijā. Šinī sakarā reichsministrs teica: «Ja pēdējās nedēļās mēs austrumu frontē veicām atiešanas kustības, tad tās izriet no tikpat dro-ša kā lietišķi pamatota apsvēruma. Ko nozīmē to veikšana mūsu kara vadī-bai, to ienaidnieks vēlreiz dabūs sajust.» Lielie telpiskie panākumi austrumos pagājušos divos kara gados atļāva, kā Dr. Gebelss, runājot par šo tēmu, tālāk piezīmēja, vācu armijai kustīgu kara vešanu, pie kam vācu uzvaras izredzes nav tikušas nopietni apdraudētas. Pats par sevi saprotams, austrumos atstātas telpiskas priekšrocības, bet tās atsver tīri stratēģiska rakstura priekšrocības, kas saistītas ar kara materiālu zaudējumiem. Šāda kara vešana bez tam arvien ir suverēna iekšēja pārākuma zīme, kas neoperē vadoties no prestiža, bet gan ievērojot lietderību. Mēs, tā uzsvēra Dr. Gebelss, varam attīstībai austrumos raudzīties pretim ar mieru un paļāvību. Nevienā vietā vācu fronte austrumos nav tikusi sarauta; nav arī noticis tas, ka vācu vienības nebūtu tikušas galā ar lielo slodzi, kuru tai uzliek plaša apjoma elastīgā kafa vešana. Austrumi mums nozīmē draudus tik ilgi, kamēr tur nebūs panākta skaidra izšķiršanas. Brievsmas austrumos šī kara laikā vairākkārt bijušas daudz lielākas nekā šodien, bet arī tad vācu kara vadība tikusi ar tām vienmēr galā.
 

Ir lieki,! tā reichsministrs paskaidroja tālāk, veltīt vārdus boļševisma problēmai vispār. Tā briesmas tiek visur atzītas, arī tur, kur to atklāti nepasaka. Ir tikai jācer, ka neitrālajās valstīs un arī atsevišķās daļās ienaidnieka rietumu nometnē šīs problēmas nākotnē tiktu aplūkotas skaidrāk un reālāk nekā tad, kad vācu karavīri cīnījās pie Volgas. Dr. Gebelss pie šīs tēmas paskaidroja: «Es to nesaku,lai meklētu izpratni un palīdzību tur, kur tā nav gaidā-ma. Mēs jūtamies pietiekami stipri, lai pastāvētu austrumu cīņā. Bet vēlāks vēsturisks šīs cīņas vērtējums reiz droši izšķirsies pilnīgi mūsu labā. Arī mazās neitrālās valstis darītu labi, ja tās Vācijai vairāk pateiktos nekā kritizētu tās kara vešanu. Tām visām ir iemesls pateicībai, bet kritizēt tām nav ne morālisku, ne lietišķu tiesību. Par šo konstatējumu tās droši vien mani pagodinās ar žurnālistiskiem uzbrukumiem, bet šis apstāklis nekādā veidā mani nevar kavēt ar minēto konstatējumu nākt atkal un atkal klajā.
 

Par stāvokli Eiropas dienvidos Dr. Gebelss izteicās, ka kara situācija pagājušās nedēļas tur ar Savojas nama un Badoljo nodevību izturējusi ārkārtīgi smagu pārbaudījumu. Politiski Dučes atbrīvošana bijis signāls republikāniski-fašistiskās Itālijas nodibinā-šanai. Militāri vācu divīzijas ar Badoljo padevīgām vienībām tikušas galā īsā procesā.
 

Runājot par kapitulācijas noteikumu 13 punktiem, kas nodiktēti Badoljo valdībai, Dr. Gebelss paskaidroja, ka šie noteikumi lieku reizi pierādīju-ši, ka neviens no šī kara nevar izlaipoties. Karā līdzinās ātrvilcienam straujā braucienā. Ja kāds no tā ceļa izkāpj, tad tas lauž kaklu. Kas noliek ieročus, tas ir zaudējis un tiek bez žēlastības aizmests. Šinī karā runa ir ne par valdībām vai uzskatiem, ne arī par personām un to uzskatiem, bet gan par tautām, to dzīvību, to nākotni, to dzīves tiesībām un eksistences iespēju. 5o vajadzētu katram saprast. Itāļu piemērs, tā uzsvēra reichsministrs, bijis dziedinoša mācība arī vienam otram šaubīgajam.
 

Sis karš ir jāizcīna. Vācijai nav izvēles starp karu vai mieru, bet. gan tikai izvēle starp uzvaru vai iznīcību. Dr. Gebelss, runājot par angļu un amerikāņu invāzijas nolūkiem rietumos, paskaidroja, ka Vācija un *rī boļševiki līdz šim arvien veltīgi gaida uz to realizēšanu. Acīm redzot šī operācija ienaidnieka nometnē ir notēlota pārāk vienkārši; arī nākotnē būs labi jāpārdomā, vai visu angļuamerikāņu prestižu var vieglprātīgi likt uz spēles. Anglo-amerikāņi līdz šim cīnījušies tikai Eiropas perifērijā. Tie pie vācu aizsardzības pozīciju kodola vēl vispār nav pienākuši. Tur tiem būtu sevi it sevišķi jāpierāda. Katrā ziņā no daudziem faktiem var konstatēt, ka angļu aprēķins šinī karā nepiepildīsies. Tā vai citādi, šī kara beigās, - uzsvēra Dr. Gebelss, - angļu tauta ar dziļu rezignāciju varēs konstatēt, ka tā savu pasaules valsti likusi uz spēles un pazaudējusi, lai aizkavētu Dancigai atkal kļūt par vācu pilsētu. Lai angļu valdība liekulīgi neapgalvo, ka tā viscēlāko motīvu dēļ gr^b tautas atbrīvot no šķietamās nacionālsociālistu tirannijas. Jo, pirmkārt, angļu valdībai ir pilnīgi vienaldzīgi, kāds režīms pastāv kādā zemē, -to pietiekami pierāda tās sadarbība ar boļševismu, - un, otrkārt, angļu tautai ir pilnīgs iemesls prasīt savai valdībai to pašu atbrīvot reiz no plū-tokratiskās tirannijas, pirms tā savu svētīgo darbu izpilda pie citām tautām, kurām šāds darbs nav vajadzīgs un kuras pret to sevi aizsarga.
 

«Mēs dzīvojam mūsu tautas vēstures varenākajā drāmā,» tā nobeidza reichsministrs savu bieži ar brāzmainiem piekrišanas apliecinājumiem pārtraukto runu. «Tā varbūt ir varenākā visā cilvēces vēsturē. Tajā slēpjas iespēja galīgi atrisināt Eiropas jautājumu. Nacionālsociālistiskā valsts pratīs Šo iespēju izmantot. Vadonis tam ir vispārliecinošākais piemērs. Kad es neilgi atpakaļ vairākas dienas atrados viņa tuvumā, no jauna guvu dziļo un aplaimojošo sajūtu viņā redzēt valsts priekšgalā vīru, kupa iekšējais spēks un ticība pārvarēs ikvienu grūtību un ikvienu pārbaudījumu.»
 

Latvietes!

Trešdiena, 7. marts, 1.lpp 45.g.

Palīdzēsim remdēt mūsu cīnītāju sāpes un dziedināt to ievainojumus. Darīsim no savas puses visu, kas stāv mūsu spēkos mūsu tautas labklājībai.
 

Trešdiena, 7.marts, 45.g. 1.lpp.
 

... un ja kāds tiem jautāt pret ko viņi ir uzņēmušies cīņu un kāds liels naids kvēlina tos, viņi rādītu uz Austrumiem un minētu kādas valsts un iekārtas baigo nosaukumu. Bet pēc viņu ticības un mīlestības jautājot, Latvijas vārds būtu viņu visu lūpās. Tie ir l-ši, vieni no pēdējām mazajām tautām Eiropā, kura šobrīd vēl sastāv lielajā likteņcīņā pret Austrumiem.
 

Sākums